1. Ķīniešu valodā ir ļoti vienkārši pateikt datumu. Lai pajautātu par datumiem tiek izmantots šāds jautājums: 几月几号？ jĭ yuè jĭ hào? 几月几号？ jĭ yuè jĭ hào? Tas literāri nozīmē “Kurš mēnesis, kura diena?” ATZĪMĒ: rakstzīme priekš vārda "diena" ir 日 (rì), bet to tomēr parasti lasa šādi “hào” (日 šī ir pareizi uzrakstītā versija; kamēr tai pat laikā 号 tiek izmantots, lai tikai parasti veidotu sarunu).

Lai pastastītu par gadu vienkārši saka gada skaitli, visus ciparus vienu pēc otra, kam beigās seko vārds 年 nián:

2012 年：èr líng yī èr nián

1990 年：yī jiŭ jiŭ líng nián

Ķīniešu valodā nav speciāli apzīmējumi gada mēnešiem. Vienkārši pasaka skaitli, kas atbilst mēnesim, kam seko vārds 月 yuè:

2. 几 ir jautajuma partikula, kas tiek lietota, lai pajautatu par lieliem skaitļiem,kas ir virs 10. Tas var tikt tulkots arī kā "cik daudz", kam seko rakstzīme 几

Piemēri:

ATZĪMĒ: pamata teikumu uzbūve(SVO) satur šo pašu sistēmu.

3. Nedēļas dienu nosaukumi tiek formēti šādi:

Lai pajautātu kāda ir nedēļas diena ir jāizmanto šis vārdu salikums 星期几：

今天是星期几？  昨天是星期几？

明天是星期几？ 

4. Lai pajautātu par to, cik ir pulkstenis tiek izmantots šis jautājums: 现在几点？ xiànzài jĭ diăn? 

Lai pastastītu par laiku, tiek izmantotas sekojošās frāzes:

……点 …diăn (pulksten): 现在一点 (Pulkstenis ir viens) 

……点半 … diăn bàn (half past …): 现在一点半 (Pulkstenis ir pusdivi) 

……点 ……分 … diăn … fēn (… stundas … minūtes): 现在一点二十分 (Tagad ir 1:20) 

……点一刻 … diăn yī kè (piecpadsmit pāri…): 现在一点一刻 (tagad ir 1:15) 

差 ……分 ……点 chà … fēn … diăn (… minūtes līdz …): 现在差五分两点(tagad ir 1:55)